Aprīlis ir kalendārā pavasara otrais mēnesis. Tas ir laiks, kad arī no mežiem pazūd sniegs un atkūst zeme. Sulu mēnesī bērziem sāk tecēt sula (šogad jau martā), turpina ziedēt lazdas, alkšņi, sāk ziedēt kārkli un pūpolvītoli.
Māllēpes ar saules krāsu dara dzeltenus laukus, bet mežmalas gleznainas dara zilās, baltās un dzeltenās vizbulītes. Ūdeņu mēnesī zied zalktenes un mēneša beigās strautu malās arī purenes.
Putnu mēnesis ir gājputnu atgriešanās laiks. Ja aprīļa pirmajā pusē masveidā atlido cīruļi, strazdi un ķīvītes, tad mēneša beigās arī pirmās bezdelīgas, dzeguzes un lakstīgalas.
Līdz ar kārklu un vītolu ziedēšanu arī bitēm sākas darba gads un zemniekam zemes darbu un agrās sējas laiks.
Pēdējos gados daudzas aprīļa tiesības uz pirmajiem ziediem, gājputniem un bērzu sulu jau paspēj piesavināties pirmais pavasara mēnesis marts. Arī šogad. Ik pa laikam tā notiek un tas nav nekas ārkārtējs.
1. aprīlis ir Joka (Māņu) diena. Otra Māņu diena ir 14. aprīlī un trešā – 30. aprīlī. Ticējums saka, ka šajā dienā dzimis Jūdass un 1. aprīlis ir viena no dienām, kad Velns no debesīm nomests.
Ticējumi. Kāds 1. aprīlis, tāds 1. oktobris un otrādi. Ja šajā dienā ūdens burbuļodams iet, būs labs zāles gads, ja nē – slikts. Saulains 1. aprīlis sola labu linu ražu. Ja ko pieviļ 1. aprīlī, to viļ visu gadu.
4. aprīlī ir Izidors. Nedrīkst strādāt zemes darbus un šajā dienā masveidīgi atlido strazdi.
Ticējumi. Jāvēro saullēkts. Ja sarkans saullēkts, būs labs gads. Ja sniegs skudru pūznī kūst no ziemeļu puses, būs silta vasara. Ja no dienvidu – auksta.
7. aprīlī ir Vecā Pavasara Māra. Ja šajā dienā uz jumtiem vēl sniegs, tad mežmalās un grāvmalās tas būs arī Jegorā (6. maijā). Laba diena dziedinošu līdzekļu gatavošanai.
Ticējumi. Ja nakts 7. aprīlī ir silta – būs jauks pavasaris. Ja 7. aprīlī debess bez mākoņiem un spilgta saule – būs vētraina vasara. Ja šajā dienā negaiss – būs silta vasara un laba riekstu raža. Ja slapja – būs laba sēņu vasara.
8. aprīlis ir viena no dienām, kad vēro dabu un laiku. Šajā dienā atgriežas ķīvītes un žagata izdēj pirmo olu. Upes sāk lauzt ledu. Šogad upes bija tikai nosacītā ledus gūstā un daudzas jau marta pirmajā pusē bija brīvas no ledus.
Ticējumi. Kāds laiks 8. aprīlī, tāds 8. oktobrī un otrādi.
Tipsis jeb Tipša diena ir 14. aprīlī, dažviet 15. aprīlī. Pirmā pavasara lauku darbu diena. Sākas medņu riesta laiks. Ja pavasara ūdeņi tek lēni, būs grūts gads. Ja nakts skaidra un silta, būs silta un sausa vasara.
18. aprīlis ir viena no Vēja dienām. Zaļā ceturtdiena jeb Ceturga šogad arī 18. aprīlī. Šajā dienā vai nu līst, vai skaidrs un saulains. Diena, kad mostas dievgotiņas (bizmārītes) un nātru raibeņi. Šopavasar jau pamodās marta pirmajā pusē.
Ticējumi. Ja diena rāma un klusa, labāka būs agrā sēja. Ja stiprs vējš, tad lietus un krusa vasarā pļaus labību. Ja Zaļās ceturtdienas naktī salst – sals vēl 40 naktis.
21. aprīlis un 22. aprīlis – Lieldienas. Lieldienu rītā Saule danco, Zeme šūpojas, Ūdeņi dzied un virmo Gaiss. Olas un šūpoles ir galvenie Lieldienu simboli. Lieldienu noslēpums ir Pavasara atmodā, ar visur valdošo auglību un Dzīvā mūžīgo Augšāmcelšanos.
Ticējumi. Ja svētku rītā skatās caur zīda drāniņu, var ieraudzīt pašu Laimu.
23. aprīlis – Jurģis jeb Ūsiņa diena. Zemnieka gada sākums. Viena no Zirgu dienām. Ar Jurģi saistīts rumulēšanās paradums – trokšņaina aplaistīšanās sākot jaunus darbus.
Ticējumi. Kāds vējš uzvar Jurģu dienā – tāds pārsvarā visu gadu pūš. Ja silts, kluss vakars – būs karsta vasara.
Markus diena ir 25. aprīlis. Šajā dienā zeme kūp. Nestrādāja, lai krusa nemaitātu tīrumus. Ja naktī sals un dienā snieg, tad vēl veselu mēnesi būs aukstums.
Baltajā svētdienā (šogad 28. aprīlī) izjauc un sadedzina Lieldienu šūpoles, lai nebūtu, kur burvjiem un raganām šūpoties.